Vārda dienu šodien svin: Dzirkstīte, Anta, Antonija

Ar SKOLAS SOMU uz Preiļiem

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

     No pagājušā gada pieredzes sapratām, ka mākslas, vēstures, literatūras zināšanas nav noslēptas tikai Rīgā un tās apkaimē. Tās ļoti saprotamā formā var apgūt tepat – Latgalē. Rēzeknē un Lūznavā bijām, ļoti patika. Šogad ieplānojām iepazīt Preiļus un nekļūdījāmies.

   Skolēni domāja, ka Preiļi ir kaut kas mazs un necils, bet viņus patīkami pārsteidza skaisti restaurētā pils, bērnu atpūtas laukumi, izkoptais parks, tiltiņi un Ādama un Ievas salas estrāde.

1.-4.klases izglītojamie Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā iepazina izglītojošo programmu "Linu pogaļa stāsta" . Bērni kā linu galviņas ar zinātkārām acīm apsēdās pie gara galda, katram priekšā bija šķīvītis, uz kura saliktais nodarbības laikā tika iepazīts līdz pēdējam. Vispirms lauzīts, burzīts, bet beigās izveidots sapņu maisiņš, par ko izbrīnīti bija skolotāji nākošajā mācību dienā – kas tie par maisiņiem visiem uz krūtīm? No linu pārstrādes procesā iegūstamajiem produktiem ( diegiem, šķiedras, auduma, pakulām) visiem bija iespēja pagatavot ekoloģisku linu rotu „Pogaļa” .Bez skolotāju palīdzības neiztika, jo mezglu ne visiem izdevās sasiet,tas būs mājas darbs.

   Nodarbības praktiskā darba daļā dalībnieki apskatīja linus, salīdzināja dažādas pogaļas: kokvilnas, magoņu, linu, izveidoja diega paraugu no linu stiebra. Ļoti patika baltā, pūkainā kokvilnas pogaļa. Bērniem tika stastīts par linkopību, linu pārstrādes produktu dažādību un izmantošanu, vietējiem linkopjiem. Diemžēl Latgale vairs nav zilo linu un ezeru zeme. Ezeri ir palikuši, bet linkopja darbs vairs nav tik populārs. Skolēni iepazina muzeja krājumā saglabāto linu apstrādes darbarīku kolekciju un plašo tekstilmateriālu kolekciju (linu izstrādājumi) no pūra tīnes.

   Patika, ka nedrīkstēja tikai klausīties, uzreiz bija atprasīti jaunie vārdiņi : lini, pogaļa,spaļi, šķiedras, pakulas. Un ik pa laikam pārprasīts. Vārdi nekad nebija dzirdēti. Apgūstot pasakas, mīklas, skolēniem jau būs izpratne par šiem jēdzieniem .Dizaina un mājturības skolotāja atzina, ka daudzas metodes varēs izmantot macību darbā.

   Nobeigumā visiem bija iespēja ne jau vienkārši pagaršot, bet pieēsties gardo Preiļos cepto maizi ar linsēklu eļļu. Dažiem  eļļas garša nepavisam nepatika, citi bija sajūsmā.

Izglītojošajā programmā “Senatnei pa pēdām. Arheoloģija” darbojās 5.-8.kl.skolēni. Nodarbības laikā skolēni caur iesaistošām aktivitātēm iepazinās ar arheoloģijas disciplīnu un Latvijas aizvēsturi un guva jaunas un padziļinātas zināšanas par tuvākās apkārtnes nozīmīgākajiem arheoloģijas pieminekļiem – Jersikas pilskalnu un Kristapiņu kapulauku. Nodarbība sākās ar ievadprezentāciju par arheoloģijas disciplīnu un kultūras mantojuma nozīmīgumu un tā saglabāšanas nepieciešamību. Turpinājumā skolēni, izmantojot magnētiskos stendus un magnētiņus ar arheoloģisko izrakumu laikā iegūtu priekšmetu attēliem, mācījās atpazīt latgaļu vīriešu un sieviešu rotas, iepazina latgaļu apbedīšanas tradīcijas, kā arī izzināja Jersikas pilskalna kultūrslāni.

       Nodarbības otrā daļa bija veltīta arheologa profesijai – skolēni, iejūtoties arheologa lomā, mēģināja atrast, aprakstīja un izanalizēja dažādus artefaktus, kā arī aplūkoja arheoloģisko izrakumu laikā iegūtus priekšmetus no Preiļu muzeja krājuma. Skolēniem patika rakņāties pa smiltīm,meklet priekšmetus, “saģērbt” skeletu,noteikt,kurā kultūrslānī atrodama senā lieta. Darbošanos sekmēja ļoti saprotams gides skaidrojums.

     Jaunieši guva priekšstatu par smalko,darbietilpīgo arheologa profesiju. Viņiem patika senās lietas, uzdevumi, iespēja sacensties ar draugiem.

Izglītojošā programmā "Ainava platleņķī" piedalījās visi skolas izglītojamie. Vispirms apskatījām Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” konkursa darbu izstādi, minējām, kura glezna uzvarēja. Skolēnu domas dalījās par to,kura glezna ir skaistākā un interesantākā. Vadītāja pastāstīja par novadnieka Jāzepa Pīgožņa dzīvi un viņa mākslas darbiem. Stāstījumam sekoja praktisks darbs planšetdatoros: 1.-4.kl.lika gleznu puzles, 5.-8.kl. aizpildīja krustvārdu mīklu par J.Pīgozni. Darbošanās planšetēs radīja interesi un aktivitāti. Noslēgumā visi meklēja gleznu fragmentus. Katra klase ieguva grāmatiņu ar mākslinieka Pīgožņa dzīves aprakstu un gleznu ilustrācijām.

   Ja rokās ir modernās tehnoloģijas, māksla iepatikās arī skolas zēniem,visi aktīvi iesaistījās nodarbībā. Telpas mājīgums,plašums, gleznu daudzveidība un krāsu bagātība sekmēja darbu.

   Nodarbība lieliski papildinās vizuālās mākslas mācību priekšmetu tēmas .

Iepazīšanos ar Preiļu pilsētas vēsturi turpinājām Izglītojošā programmā “Preiļu muižas dzīvie dārgumi”.

Vispirms Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcijā “Muzeja stāsti Latvijai” skolēni iepazinās ar Preiļu muižas īpašnieku grāfu Borhu dzimtas stāstu, apskatīja senus priekšmetus,grāmatas, fotogrāfijas, darba rīkus. Pec tam devāmies pārgājienā, bijām rēķinājušies ar rudenīgo, lietaino laiku, bet diena mūs lutināja ar siltu saulīti, krāsainām lapām. Praktiskās nodarbības laikā Preiļu parkā skolēni izzināja muižas īpašnieku atstāto mantojumu – muižas kompleksu un tā kultūrvēsturiskos objektus, tostarp apmeklējām kapellu un Borhu dzimtas kapenes, Borhu laikā izveidoto parka kanālu un dīķu sistēmu,
zirgu staļļu drupas , parka dižkokus , ainavu parka īpatnības.
Programmas mērķis vairot skolēnu zināšanas un izpratni par cilvēka un dabas mijiedarbību vēstures griezumā tika sasniegts. Mūsu skolēni salīdzināja Preiļu Borhu un Varakļānu Borhu pilis, parkus. No objektiem vislabāk patika kapenes, bijis mazliet baisi. Ar lielu interesi jaunieši klausījās leģendas un teikas par grāfu dzimtas valdīšanas laikiem, literatūras stundā viņi ,viens otru papildinādami, aizrautīgi atstāstīja dzirdēto.
   Nodarbība rosinās jauniešus meklēt kopīgas un atšķirīgas iezīmes piļu arhitektūrā un parku ainavās, rosinās savu apkārtni iekopt un vērst skaistāku. Preiļi rudens rotā viņiem iepatikās.

Pēc nodarbībām skolēni bija sajūsmināti par nodarbību vadītāju prasmi interesanti un aizraujoši stastīt. Paldies Silvijai Ivanovskai un Ilonai Vilcānei!

Paldies ari mūsu autobusa šoferim! Brauciens bija brīnišķīgs!

Ekskursijas nobeigumā bija iespēja apskatīt mākslas kolekcijas moto&metālkolekciju, iebraukt “Ogā”.

Fotogalerija:https://photos.google.com/share/AF1QipNEwHF06lboI9axxF_z3H0U7k-da6jc3dBr2gh2_HcRknqQk34Eb1b4zG9TX82ePQ?key=RV9iajJiNThscE5WeXptMWpseXkzQkx3NmRtYlZR

Kinolektorijs "Dusmu kule"

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

      Pirms kinolektorija noskatījāmies jauno multfilmu "Dusmu kule",tāpēc jau iepriekš sagatavojām jautājumus filmas režisorei un scenārija autorei Dacei Rīdūzei. Leļļu filma bija interesanta un pamācoša, liekot padomāt par dabas piesārņošanu un atkritumu savākšanu. 

        13.maijā tiešsaistē SKOLAS SOMAS projekta ietvaros sadarbībā ar Latvijas Kinematogrāfistu savienības projektu “Kino visiem un visur Latvijā”  notika saruna par leļļu filmas uzņemšanu. Lekcijā mums pastāstīja, kā veido tēlus, cik ilgi tiek veidota filma. Pastāstīja un parādīja  filmas tapšanas procesu: 1 filmas sekundi veido 20 kadri, lellēm ir nomaināmas galvas emociju maiņas demonstrēšanā. Skolēni bija pārsteigti par filmas veidotāju smalko,ar pacietību un izturību veikto darbu. 

         Filma “Dusmu kule” balstīta Agneses Vanagas grāmatā “Plastmasas huligāni”, grāmatu bija lasījuši tikai 2 mūsu skolēni.  Mēs uzdevām jautājumus un saņēmām interesantas un saprotamas atbildes.Filmā bija pamācība,kuru centīsimies ievērot. Mājās nolēmām salocīt iesaiņojuma maisiņus pēc filmā demonstrētā parauga.

        Paldies par doto iespēju noskatīties filmu un piedalīties sarunā ar režisori. Nākošgad mums piedāvāja noskatīties, kā veido multfilmu. Iegūtās zināšanas izmantosim zīmēšanas un tehnoloģiju stundās.

                                                                                                                                                                                                                          7.kl.meitenes Marta, Daniela

Ar SKOLAS SOMU uz Rēzekni un Lūznavu

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

29.aprīlī programmas „Latvijas Skolas soma” ietvaros visi 1.-9.klases izglītojamie devās mācību ekskursijā.

   Skolas Somas piedāvājums ir ļoti plašs, centāmies izvēlēties vecumam atbilstošu saturu. Nolēmām, ka jauniešiem jāiepazīt vispirms savs dzimtais novads – Latgale, jāatklāj tās kultūrvēsturiskais mantojums.

         Pirmais pieturas punkts bija Rēzeknes Kultūrvēstures muzejs. Jau tur sapratām,ka esam cilvēku aktivitāšu liecinieki, jo muzejā pulcējās podnieki, GORĀ bija Latgales kongress.

      Skolas bērni bija sadalīti 2 grupās: kamēr 5.-9.kl. bija muzejpedagoģiskajā nodarbībā "Cilvēka bērns", 1.-4.kl. varēja izstaigāt muzeju, apskatīt dažādas izstādes. Bērniem patika vecās lietas un keramikas izstāde.

           Nodarbībā skolēni paplašināja savas zināšanas par rakstnieka Jāņa Klīdzēja daiļradi, romānu "Cilvēka bērns" un kinorežisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma 1991.gadā uzņemto filmu, varēja aplūkot ar romānu un filmu saistītas relikvijas, redzēt Izidora mūzikas instrumentu.

         Nodarbības vadītāja ar dažādām metodēm atklāja autobiogrāfisko romānā un kino, tā saistību ar kultūrvēsturisko novadu. Nodarbības laikā ar interesantu stāstījumu,grāmatas fragmentu lasījumu un filmas fragmentu skatīšanos izglītojamie uzzināja daudz interesanta.Jaunieši atpazina filmētās vietas: krustu, Viļānu baznīcu. Fotogrāfijās varēja aplūkot, kādi izskatās filmas varoņi mūsdienās. Dekšārieši lepojās, ka J.Klīdzēja sieva Emīlija Svilāne ir no Dekšāru puses. Pārsteigums bija, ka Kazača lomas atveidotājs ir dzejnieks, mākslinieks ,Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Antons Kūkojs, pie kura pieminekļa,ejot prom,bērni nofotografējās.

               Bērniem labāk patīk skatīties filmas fragmentus, bet šoreiz neizspruka arī no lasīšanas: tāpat kā Boņukam vajadzēja lasīt Svētā Jura litāniju. Nebija viegli!Ar smaidu visi atceras, kā daži kļuva par aktieriem un režisoriem un tapa humoristisks filmas fragmenta iestudējums.

   Sarunās jaunieši novērtēja un izsacīja viedokli par bērna izaugsmes ceļu un attieksmēm ar pasauli , salīdzināja savu pieredzi ar literārajā darbā atklāto zēna personību.

Noslēgumā visi jaunāko klašu skolēni vēlējās pēc auguma mērīšanas noteikt savu izaugsmes līmeni. Visi gribēja būt lieli! Tādi arī jutās, jo devās apgūt GORU.

     Latgales vēstniecībā GORs  6.-9.kl.skolēni  noskatījās pusaudžu kinokomēdiju “Tizlenes”, kas uzņemta 2021.gadā. Tās režisore ir Marta Elīna Martinsone. Galveno varoņu lomas atveido Asnāte Sofija Rožkalne, Ludmila Karpova un Katrīna Dambeniece. Filmā redzējām tādus pazīstamus aktierus kā G. Zariņu, D.Kažociņu, I.Stradu. Filma ir stāsts par trīs 9.klases meitenēm, kuras sapņo par to, kā beigt tizleņu dzīvi un kļūt par populārākajām meitenēm skolā. Viņas ir aizrāvušas ar ārzemju mūziku un filmām un rod ierosmi dažādām idejām. Kā viens no priekšnosacījumiem popularitātei, viņuprāt, ir draudzēties ar stilīgākajām meitenēm un populārākajiem zēniem. Tomēr filmas beigās meitenes saprot, ka izlikšanās par to, kas neesi, neko labu nedod. Filma lika domāt par to, cik vērta ir īsta klasesbiedreņu draudzība; cik svarīgi ir nekopēt citus, bet būt pašam. Mūsu 9.klases meitenes atzina, ka mūsdienās patiešām pusaudži saziņā lieto ļoti daudz no angļu valodas aizgūtu vārdu. Skolēniem interesanti bija vērot, kā meitenes cenšas sasniegt savu mērķi kļūt populārām ar dažādiem līdzekļiemPēc filmas noskatīšanās audzināšanas stundās pārrunājām jauniešu vecumposmu īpatnības , to izpausmi uzvedībā, runas kultūrā.

     Lai sekmīgi veiktos darbs, jābūt lieliskam garajam starpbrīdim. Tas mums bija paredzēts Rēzeknes Olimpiskā centra slidotavā. Tikai daži jau agrāk šeit bijuši slidot, viņi palīdzēja apgūt slidotprasmi tiem, kas pirmo reizi stāvēja uz slidām, vēlāk krita un cēlās, līdz jau varēja bez balsta patstāvīgi atrasties vertikālā stāvoklī. Secinājums : slidotavas un dīķa ledus tomēr ir atšķirīgi.

      Noslēgumā turpinājām izzinājāt kultūrvēsturi Lūznavas muižā: šoreiz tā bija arhitektūra, senais telpu iekārtojums, dizaina elementi . Muiža ir unikāla romantiskā  jūgendstila arhitektūras pērle, pilī esot vairāk nekā 60 stūri un visi apaļi! . Gides pastāstīja par  vietas vēsturi un muižas īpašnieku Kerbedzu dzimtas ieguldījumu tās attīstībā. Meklējot noteiktas lietas, izstaigājām visas telpas no bēniņiem, kur dzīvo sikspārņi, līdz pagrabstāvam, kur jauniešus pārsteidza modernas ierīces – tāfele, klausulītes pie sienas, neparastie galdi, interesanti tika sasietas sendienas ar mūsdienu tehnoloģijām. Iegūtās zināšanas noderēs Latgales novada kultūrvēstures izpratnē.

           Žēl, ka pietrūka laika izskraidīt muižas parku, to darīsim citreiz, kad atbrauksim jau zinoši uz kādu radošo nodarbību.

Ar SKOLAS SOMU uz Rēzekni un Lūznavu

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

Š.g. 29.aprīlī,piektdien, mācību ekskursija Skolas somas projekta ietvaros            no plkst.8.30 līdz 15.30.

  1. Plkst.9.10

6.-9.kl. Rēzeknes Kultūrvēstures muzejs; Muzejpedagoģiskā nodarbība "Cilvēka bērns"

Nodarbībā skolēni iepazīstas ar rakstnieka Jāņa Klīdzēja daiļradi, īpašu vērību veltot romānam "Cilvēka bērns" un kinorežisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma 1991.gadā uzņemtajai filmai. Skolēni aplūko muzeja krājuma priekšmetus – ar romānu un filmu saistītas relikvijas, uzzina par Kazača lomas atveidotāja Antona Kūkoja gaitām filmā "Cilvēka bērns", kā arī veido "Boņuka vērtību koku" un iesaistās situāciju izspēlē.

     1.-5.kl.- EKSKURSIJA LATGALES VĒSTNIECĪBĀ GORS.

  1. Plkst.10.00-11.35

6.-9.kl. kinostunda ar GORU-Filma ”Tizlenes”. Režisore Marta Elīna Martinsone;

1.-5.kl. - Rēzeknes Kultūrvēstures muzejs- Muzejpedagoģiskā nodarbība "Cilvēka bērns".

  1. Plkst.12.00

Rēzeknes Olimpiskā centra slidotava – 1h slidošana -3,50, slidu īre- 1,50. Var izmantot savas slidas.   Sīkāk -http://ocr.lv/ice/.

  1. Plkst.13.40

Lūznavas muižas iepazīšana gida pavadībā, iepazīstot unikālo romantiskā  jūgendstila arhitektūras pērli, ar  vietas vēsturi un uzzināt, kāds ir muižas īpašnieku Kerbedzu dzimtas ieguldījums vietas attīstībā. Skolēniem tiek piedāvātas speciāli izstrādātās izdales lapas, kas palīdz interaktīvā veidā iepazīties ar muižas dizaina elementiem. Muižas parkā, izmantojot mobilo aplikāciju, ir iespēja izspēlēt izziņas un komandu saliedēšanās spēli „Muižas sikspārņa Mūža misija.”

Skolēni apmaksā tikai slidošanu,

pārējos izdevumus sedz SKOLAS SOMA. No rīta nekavēt!

M.Brauna rokopera „Mauglis”

Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva

          Šogad daudziem izciliem kultūras darbiniekiem bija jubilejas gadi, viens no tiem – komponists Mārtiņš Brauns, kam septembrī palika 70. Par godu tam tika atdzīvināta un jauniestudēta izrāde „Mauglis”. Tā izdevās laikmetam atbilstoša un moderna, tomēr noskatīties to varējām tikai videoversijā. Kad diemžēl novembra beigās internetā un ziņās bija publicēta sēru vēsts par komponista aiziešanu mūžībā, Brauna vārds vairs nebija svešs mūsu skolas skolēniem.

   Rokoperas „Mauglis”videoierakstu uz ekrāna noskatījās katra klase atsevišķi, daži izglītojamie arī individuāli mājās.Pēc rokoperas izvērtējām , kas patika, kas mazāk. Novērtējām komandas ieguldīto milzīgo darbu.

   Atziņas bija dažādas. Jaunieši, kuri paši piedalījušies pašdarbībā, uzstājušies publikas priekšā, spēja saprast un pieņemt vēstījumu rokoperas formā. 6.klasē izskanēja doma, ka rokoperā neiederoties teicējs, jo ir būts īstajā operā, tur tā neesot bijis.

   Jaunāko klašu skolēnus uzrunājušas košās krāsas un tērpi, tomēr ne visi varēja tik ilgi koncentrēt uzmanību, starpbrīdis ļoti noderēja.

   No dziesmām lipigākā melodija un teksts esot mērkaķu dziesmai „Jauna ēra”.

7.kl. Marta rakstīja:

          „Ļoti patika šī muzikālā izrāde. Bija ļoti aizraujoši skatīties. Patika aktieru spēle, bet gribējās vairāk dziesmu. Labprāt noskatītos vēlreiz. Paldies Mārtiņam Braunam!”

Alma no 9.kl.:"Ļoti laba, interesanta un piedzīvojumu pilna izrāde."

Marta no 9.kl.:"Ļoti krāsaina, koša izrāde! Patika visas dziesmas, ko Mauglis izpildīja".

   Paldies „Skolas somai”par doto iespēju iepazīt rokoperas žanru!

   Ziemassvētkiem pa klasēm ir sadalīti „Īkstītes” fragmenti, mācīsimies veidot no gabaliņiem kopēju izrādi, veidosim dzīvnieku un augu maskas. Lai izglītojamie saprot,cik svarīgi, ka katrs izpilda savu darbu labi, un tas nemaz nav tik viegli, kā kritizēt citus. Tikai ar darbu un uzcītību var radīt kaut mazu, bet brīnumu un saprast J.Raiņa atziņu: “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!”

Stundu saraksts

images

Autobusu kustības saraksts

Zvanu saraksts

campas

Meklēt